Neizdarīto darbu deficīts uz valsts un pašvaldību ceļiem

Kur paliek ceļu lietotāju nodokļi?

Valsts un Eiropas Savienības finansējums 2020. gadā

Autoceļu pārvaldība un finansējuma modeļi

2017. gada 20. jūnijs

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" vēlas pateikties Montai Bergai par izstrādāto maģistra darbu - Autoceļu pārvaldība Latvijā un autoceļu finansējuma modeļu salīdzinājums, kurā analīzēta Slovēnijas, Dānijas un Jaunzēlandes ceļu finansējuma  nodrošinājuma pieeja. Lai gūtu izpratni par darbu, piedāvājam apskatīt pētījuma saturu (pilnu darbu skatiet pielikumā zemāk):

1. AUTOCEĻU FINANSĒJUMA PĀRVALDĪBAS TEORĒTISKIE ASPEKTI
  1.1. Autoceļi kā citu nozaru infrastruktūras ietekmējošais elements
  1.2. Valsts pārvaldes funkcijas autoceļu nozarē
  1.3. Autoceļu finansēšanas resursu veidi
    1.3.1. Valsts budžeta līdzekļu iespējas
    1.3.2. Aizdevums autoceļu nozares finansēšanai
    1.3.3. Pesiju fonda līdzekļu ieguldīšana autoceļos
    1.3.4. Privātā sektora finansējuma iespējas nozarē
    1.3.5. Eiropas Savienības fondu līdzekļi
2. LATVIJAS UN CITU VALSTU AUTOCEĻU NOZARES SITUĀCIJAS APSKATS UN ANALĪZE
  2.1. Autoceļu piederība un pārvaldība
  2.2. Autoceļu finansējuma patreizējais modelis Latvijā un situācijas analīze
  2.3. Autoceļu infrastruktūras nozīme Latvijas tautsaimniecībā
  2.4. Citu valstu finansējuma modeļu autoceļu nozarē analīze
    2.4.1. Slovēnijas autoceļu pārvaldība un finansējuma modelis
    2.4.2. Dānijas autoceļu pārvaldība un finansējuma modelis
    2.4.3. Jaunzēlandes autoceļu pārvaldība un finansējuma modelis
3. AUTOCEĻU FINANSĒJUMA PĀRVALDĪBAS MODEĻA MAIŅA LATVIJĀ
  3.1. Darba pētījuma metodoloģijas apraksts un analīzes kritēriji
  3.2. Ekspertu viedokļu analīze Latvijas autoceļu finansējumam
  3.3. Iespējamais autoceļu finansēšanas modelis Latvijai

Žurnāls IR: Ceļu sabrukuma problēma ir atzīta. Kas tālāk?

Zigmārs Brunavs 21.oktobris 2016

Autoceļu virskārta Eiropas valstīs jāatjauno vidēji ik pēc 5-7 gadiem. Ja to nedara, tad šoferiem jābrauc pa bedrainiem ceļiem, kā arī tad, kad beidzot tiek atrasta nauda remontiem, izmaksas jau ir nesalīdzināmi lielākas. Pēc 12-15 gadiem vairs nepietiek ar virskārtas maiņu, ir kapitāli jāpārbūvē visa ceļa pamatne. Tad arī nav brīnums, ka Latvijā, kur pierasts ceļus nobraukt "līdz kliņķim", viena kilometra remonts vidēji izmaksā vairāk nekā kaimiņvalstīs.

Pirms gada biedrības ''Latvijas ceļu būvētājs'' (LCB) apkopoja informāciju par nolietotajiem ceļiem un tiltiem, lai pirmo reizi to iesniegtu Saeimā, aicinot deputātus iesaistīties autoceļu sakārtošanā. Toreiz konstatējām, ka Latvijā ir ne viens vien valsts ceļš, kas pēdējoreiz remontēts pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā, neskaitot bedrīšu lāpīšanu.