Ceļu būvnieki Kučinskim pauž sašutumu par astronomiskajiem elektrības rēķiniem

15.02.2018.

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

LCB prasa Kučinskim viest skaidrību par finansējumu ceļu remontiem 2020. gadā

13.02.2018.

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski iespējami ātrāk viest skaidrību par to, kā un kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020. gadā.

Beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, kas gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens, 2020. gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu EUR liels iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lai gan Ministru prezidents 12. februārī intervijā "Latvijas Radio 1" mierināja autobraucējus, ka "šobrīd risinājuma beigu fāzē ir jautājums par to, ka 2020. gadā rodas robs, jo beidzas Eiropas struktūrfondi” un "mēs faktiski risinājumu esam atraduši", joprojām nekas neliecina, ka tas beidzot ir atrasts. Spēkā ir likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", tajā „robs” turpina eksistēt, bet premjers nesola grozījumus valsts budžetā, lai „robu” ceļu finansēšanā 2020. gadā aizpildītu.

MK izskatītajā jautājumā „Ikgadējais ziņojums par MK paveikto un iecerēto darbību” ir premjera solījums 2018. gadā atjaunot „ceļu fondu kā speciālo budžetu no 2020. gada”. Taču nav ne vārda par to, cik un no kurienes šai fondā radīsies nauda. Jāatgādina, ka pirms šīs Saeimas vēlēšanām par Autoceļu fonda atjaunošanu parakstījās gandrīz visas politiskās partijas un apvienības - ZZS, "Vienotība", NSL, LRA un "Saskaņa".

Ceļu būvētāji Kučinska valdībai liek divnieku

9.02.2018.

Vērtējot Māra Kučinska valdības divos gados paveikto ceļu būves jomā, biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) ir spiesta sasniegto rezultātu novērtēt ar apaļu divnieku.

LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš pamato šādu skarbu vērtējumu: "Lai gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs valdības darbu novērtē ar seši ar mīnusu, mēs liekam divnieku. Valdība nav panākusi Nacionālajā attīstības plānā nospraustā mērķa – Latvijas līdzsvarotas attīstības sasniegšanu vai tuvošanos šim mērķim. Finansējums ceļu būvei ir nepietiekams, neveikto darbu deficīts turpina palielināti s, ceļi kopumā ir slikti un kļūst vēl sliktāki (īpaši lauku apvidos), bet autobraucēji bojā transportlīdzekļus un cieš zaudējumus. Beigsies Eiropas Savienības finansējums, bet valdība tikai runā un sola. Taču nav zināms, vai 2019. gadā ceļu būvei un remontiem būs līdzekļi un vai tie būs pietiekami, lai nozare nesabruktu un cilvēki varētu braukt vismaz pa apmierinošas kvalitātes autoceļiem".

Monopols netiek galā - kļūs vēl bedraināks

15.01.2018.

Vietējie ceļi ar grants segumu lielākajā valsts daļā ir kļuvuši grūti izbraucami, bet 1300 kilometru – pavisam neizbraucami. Uzņēmumi paralizēti, cilvēki laukos laikus netiek vai pat vispār netiek uz darbu, uz skolu vai pie ārsta, bet automašīnas lūst. Vainīgi esot laika apstākļi.

Laiks patiešām nelutina, mitruma ir pārāk daudz. Pārlieku mitros ceļus pašlaik nav vērts arī greiderēt, jo tāpat labāk nepaliks. Taču nav arī pamata šajā "bēdu ielejā" vainot tikai dabas spēkus – lietavās galvenokārt ir cietuši grants, nevis ceļi ar asfalta segumu, turklāt visvairāk bojāti tie, kam gadiem nav noņemts apaugums ceļu malās, normāli tīrīti grāvji un notekas, sen nav uzbērta neviena jauna grants kārta. Ja grants ceļš atgādina vannu un no tā liekais ūdens nevis notek grāvjos, bet krājas uz ceļa virsmas, tad tas ir nevis pēkšņu dabas untumu, bet gan gadiem ilgas neizdarības rezultāts.

Un te gribot negribot ir jālūkojas uz valsts uzņēmumu "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU), kam valsts ir deleģējusi monopoltiesības šos ceļus uzturēt kārtībā. Visi esam liecinieki tam, kā LAU veicies. 

Fakts paliek fakts – politisko nezāli, kuru 2004. gadā iedēstīja premjers Einārs Repše un viņa finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, likvidējot Autoceļu fondu, viņu pēctečiem tā arī nav pieticis spēka izravēt. Kopš tā laika ceļi nekad nav bijuši valdību prioritāte, bet vannveidīgo ceļu skaits un to kopgarums turpina palielināties.

Situācija uz ceļiem - valdības politikas seka

5.01.2018.

Katastrofālā situācija, kas pašlaik ir izveidojusies uz Latvijas ceļiem, ir sekas politikai, kas kopš 2004. gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, ir īstenota transporta nozarē. Nauda, kuru nodokļos un nodevās samaksāja ceļu lietotāji, ir izlietota nezināmām vajadzībām, bet ne ceļu remontiem.

Rezultātā uz brūkošajiem grants ceļiem 169 vietās, 1300 kilometros ir noteikti kustības ierobežojumi, kas no saimnieciskās darbības izslēdz virkni pašvaldību, uzņēmēju un lauku rajonu iedzīvotāju.

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" atgādina – ja ceļu remontiem netiks nodrošināts pietiekams finansējums, tad nozari gaida tikpat smaga piezemēšanās, kādu jau piedzīvoja veselības aprūpe. Diemžēl valdība un atbildīgās ministrijas runā par reformām un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu atkušņu laikā, taču apklust reizē ar sausāka laika iestāšanos un katra jauna valsts budžeta veidošanu. Līdz 2017. gada 1. septembrim valdībai bija jāizpilda Saeimas uzdevums un jāpieņem lēmums par ceļu finansēšanas modeli, taču tas joprojām nav izdarīts, tādā veidā demonstrējot izpratnes trūkumu par ceļu lietotāju vajadzībām.