Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata – ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

26.05.2017.

Valsts ceļu infrastruktūra ļoti būtiski ietekmē jebkura apjoma uzņēmējdarbību. Diemžēl ceļi daudzviet Latvijā ir uz sabrukšanas robežas, līdz ar to uzskatāmi par vērā ņemamu traucēkli uzņēmējdarbības attīstībai. Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai.

Viedokļi, ko biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” organizētajā pētījumā saistībā ar Latvijas autoceļu tehnisko stāvokli pauduši Latvijas iedzīvotāji, kopumā vērtējami kā pesimistiski. Turklāt īpašs rūgtums par stāvokli, kas valda uz Latvijas autoceļiem, jaušams Zemgales un Latgales iedzīvotāju attieksmē.

Ceļi iedzīvotājiem ir prioritāte: LCB aicina lēmumu par remontu finansēšanu 2019. un 2020. gadā pieņemt nekavējoties

2017. gada 18. aprīlī

Divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes autoceļu stāvoklis. Savukārt 59% aptaujāto pauž stingru pārliecību, ka patlaban sliktākajā stāvoklī atrodas un vispirms būtu jāremontē vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļi, noskaidrots pēc biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” pasūtījuma veiktajā pētījumā. Ņemot vērā esošās ceļu nozares finansējuma prognozes, paredzams, ka šāda viedokļa piekritēju Latvijā kļūs arvien vairāk.

Bildes no preses konferences - https://failiem.lv/u/jwwah33x

Patlaban diemžēl iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm, kas būtiskāko uzmanību pievērš tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Latvijas iedzīvotāji prasa neatstāt reģionālos un vietējos ceļus pabērna lomā

12.04.2017.

Divas trešdaļas jeb 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jāuzlabo valsts reģionālās nozīmes autoceļu stāvoklis. Savukārt 59% aptaujāto pauž stingru pārliecību, ka patlaban sliktākajā stāvoklī atrodas un vispirms būtu jāremontē vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļi.

Diemžēl šīs iedzīvotāju vēlmes nesakrīt ar valdības prioritātēm, kas būtiskāko uzmanību pievērš tikai valsts galvenajiem autoceļiem, kuru remontam atšķirībā no vietējiem ceļiem ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Premjers uzdod ministrijām rast risinājumu, lai ceļu un tiltu būvniecībā nepieļauju finansējuma iztrūkumu 2019./2020. gadam

Ministru prezidents Māris Kučinskis Latvijas Darba Devēju Konfederācijas biedru kopsapulcē 2017. gada 23. martā, atbildot uz biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izpilddirektora Zigmāra Brunava uzdoto jautājumu, kādam scenārijam gatavoties Ceļu un tiltu būvnieku nozarei 2019./2020. gados, kad būs apgūts Eiropas Savienības fondu sniegtais finansējums un nozarei būs jāpaļaujas tikai uz valsts budžeta piešķirto finansējumu, atbildējis, ka pilnīgi noteikti Satiksmes ministrijai un Finanšu ministrijai kopīgi sadarbojoties, ir jāatrod risinājums, kā kreditēt  iztrūkstošo finansējuma apjomu tajos gados (2019./2020. gads), kad paredzams pārrāvums finansējumā. 

Baušķenieki pieprasa izsludināt ārkārtas stāvokli un glābt grants ceļus

TVNET, 2017. gada 3. marts

«Saeimai un valdībai jābeidz izturēties pret ceļiem kā pret traucējošu sadaļu valsts budžetā, kurai finansējumu var viegli izsvītrot uz vairākām desmitgadēm,» teikts Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes atklātajā sēdē pieņemtajā rezolūcijā. Uzņēmēji pieprasa steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai.

Pieprasa rīkoties

«Man no mājām līdz Grenctāles pienotavai iznāk aptuveni 20 kilometru, un šo posmu šajā brīdī mēroju aptuveni 40 minūtes. Vai tas ir normāli?» jautā kāds Brunavas novada iedzīvotājs, kurš katru dienu ir spiests braukt pa ceļu Bauska – Budberga – Lietuvas robeža. Kāda zemniece tikšanās laikā norādīja, ka laikā

nebija iespējams apsēt sējumus, jo zemnieku saimniecībai nevarēja piegādāt sēklas materiālu.

Citā gadījumā tika atteikta degvielas piegāde saimniecībai. Tāpēc Bauskas uzņēmēji novada pašvaldībai pieprasīja izsludināt ārkārtas stāvokli Bauskas novadā līdz laikam, kamēr tiks veikti minimālie valsts vietējo autoceļu stāvokļa uzlabojumi, lai iedzīvotāji varētu saņemt valsts garantētos pamatpakalpojumus izglītības, veselības, drošības un ugunsdrošības jomā.