LCB: Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju; sakārtošanas programma ir tikai caurumu lāpīšana

LETA 2015. gada 22. aprīlis

Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju pat ar Eiropas Savienības (ES) resursiem un izstrādātie ceļu sakārtošanas plāni «bez resursiem un atbilstoša finansējuma ir halucinācijas», ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konferencē sacīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Bērziņš norādīja, ka ceļu būves sistēmā ir nobriedusi nepieciešamība pēc pārmaiņām. «Ceļu sakārtošanas programma nav nekas, tā ir tikai caurumu lāpīšana, jo 50% ceļu joprojām ir sliktā stāvoklī,» uzskata būvnieku pārstāvis. Viņš norādīja, ka nākamajam finanšu periodam ES līdzekļus ceļiem varētu nedot, savukārt valsts budžets kompensēt šo naudas daudzumu nevarēšot. No valsts budžeta ceļiem šogad esot atvēlēti tikai 78 miljoni eiro. Kā ziņots, kopumā ceļiem uzturēšanai un būvei atvēlēti aptuveni 350 miljoni eiro. Bērziņš arī uzsvēra, ka katram ceļu īpašniekam - valstij, pašvaldībām, «Latvijas valsts mežiem» (LVM) un «Latvijas autoceļu uzturētājam» (LAU) - ir savi principi, kā veidot ceļu uzlabošanas programmas. LVM veidojot savus ceļus, pa kuriem izbraucot vienreiz gadā. Turklāt LVM ceļi nav savienoti ar pašvaldību ceļiem un nav koordinēti ar valsts ceļiem. Kopš 2014.gada pats savus darbus plānojot LAU, kurš nosakot seguma nomaiņu «atbilstoši sev vien zināmiem principiem», un no vietējiem ceļiem pārcēlies uz reģionālajiem ceļiem, uzsvēra Bērziņš.

A.Bērziņa konferences prezentācija.

Biedrība: Atvēlētais finansējums nenodrošina pat autoceļu sabrukšanas apstādināšanu

LETA, 2015. gada 12. marts

Valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums autoceļu uzturēšanai un būvei Latvijā nenodrošina ne tikai autoceļu attīstību, bet pat to sabrukšanas apstādināšanu, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš uzsver, ka nozarei atvēlētais finansējums pārsvarā nodrošina tikai bedrīšu lāpīšanu.

“Vienotības” deputāti uzzina daudz jauna par situāciju ar ceļu finansējumu

Mēs izpētīsim, kā izpildīt 2014. gada 5. septembrī parakstīto “Vienošanos par finansējumu ceļu nozarei", – tā 16. februārī, tiekoties ar sabiedrisko organizāciju – biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) un Latvijas Motoklubu asociācijas (LMA) pārstāvjiem, apņēmās partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas deputāti.

Tikšanās notika pēc sabiedrisko organizāciju iniciatīvas, lai tiktu skaidrībā, kāpēc netiek pildīts parakstītās vienošanās 4. punkts, kas paredz “harmonizēt ar nodokļiem un nodevām saistītos normatīvos aktus, kuri skar autoceļu būvi un to lietotājus". Diemžēl pagājušā gada 18. decembrī “Vienotības” deputāti nobalsoja pret priekšlikumu atjaunot Autoceļu fondu, kas novērstu iespēju Finanšu ministrijai izlietot autoceļu lietotāju samaksātos nodokļus ar ceļiem nesaistītām vajadzībām. Izrādījās, ka ”Vienotības” Latgales saraksta līdera Anrija Matīsa paraksts uz šī priekšvēlēšanu dokumenta frakcijai pēc vēlēšanām vairs nebija saistošs.

LCB aicina Ceļu satiksmes drošības padomi skatīt jautājumu par Autoceļu fonda atjaunoša

Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aicina 26. janvāra Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes darba kārtībā papildus iekļaut arī jautājumu „Par Autoceļu fondu atjaunošanu un tā ietekmi uz ceļu drošību valstī”. Tāpat LCB lūdz Ceļu satiksmes drošības padomi iesniegt valdībā un Saeimā LCB izstrādātos grozījumus Autoceļu likumā par Autoceļu fonda atjaunošanu.

 „Latvijas Ceļu būvētājs” uzskata, ka drošību uz autoceļiem nosaka ne tikai to savlaicīga un rūpīga kopšana ziemas apstākļos, bet arī ilgtermiņa stratēģijas esamība autoceļu sakārtošanai un tās konsekventa realizācija. Pēdējo 12 gadu pieredze ceļu apsaimniekošanā liecina, ka vienīgais veids, kā pie tādas nonākt, ir Autoceļu fonda atjaunošana.

Traģiskās dienas uz ceļiem! Kuru vainot?

Mudīte Luksa,
Latvijas Vēstnesis portāls

16.01.2015

LV portālam: JURIS ZVIRBULIS, Latvijas Automoto biedrības prezidents, ZIGMĀRS BRUNAVS, biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors, Ph.D. IVARS AUSTERS, satiksmes psihologs, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs

Zigmārs Brunavs, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" izpilddirektors:

Kurš gan to visu labāk zina par VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU)? Domāju, viņiem Satiksmes drošības padomē ir jāiesniedz priekšlikumi, kā darbs uzlabojams, nevis jāturas pie apgalvojuma, ka visas darbības ceļu uzturēšanā notikušas normatīvā regulējuma robežās un viss vairāk vai mazāk ir kārtībā.

Kad valsti skāra ekonomiskā krīze, 2009.gadā taupības režīma dēļ pazemināja ceļu uzturēšanas klases, samazinot ceļu uzturēšanas izdevumus – tas nozīmē, ka retāk jāšķūrē, mazāk jākaisa. Šķiet, ka tās visā pilnībā joprojām nav atjaunotas. Bet notikušais liecina, ka ir jāmācās monitorēt (novērot un novērtēt) gan laikapstākļus, gan ceļa apstākļus un atbilstoši rīkoties. CSDD ir publiskojusi informāciju, ka viena avārijā bojā gājušā cilvēka dzīvība izmaksā 500 000 eiro. Tātad šogad jau esam zaudējuši 8 miljonus eiro!

Kopš pērnā gada LAU darbojas pēc valsts deleģējuma principa; viens no galvenajiem nosacījumiem ir tas, ka autoceļu tīkls ir stratēģiski svarīgs objekts, un tādējādi arī ceļu uzturēšana ir stratēģiski svarīga funkcija, lai primāri nodrošinātu cilvēku drošību. Pirmkārt, tas nozīmē ceļu tīrīšanu un kaisīšanu, otrkārt, bedrīšu labošanu, lai cilvēki tajās nenositas, treškārt, izvietotas nepieciešamās ceļa zīmes un apzīmējumus, kas arī domāti iedzīvotāju drošībai. Secīgi - LAU pašiem būtu jāfokusējas uz īpaši cilvēku dzīvībai kritiskajām pozīcijām. Savukārt ar mazāk kritiskām varbūt varētu tikt galā arī privātie uzņēmēji.

Lasīt tālāk - Traģiskās dienas uz ceļiem. Kuru vainot?