Nākamā gada valsts budžets ceļiem nozīmē ceļu un tiltu slēgšanu satiksmei

Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu ceļiem, lai gan ikvienai par valsti un saviem iedzīvotājiem atbildīgai valdībai gan būtu jārīkojas tieši pretēji. It īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.

Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma nākotne ir drūma.

Noskaidroti labākie uzbūvētie autoceļi 2014. gadā

  2015.g. 20. maijā tika pasniegtas gada balvas par labāko būvnieku veikumu valsts autoceļu tīklā. Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Rūjiena – Mazsalaca (P21) posms no Virķēniem līdz Idum. Gada balvu par šo būvi saņēma SIA Limbažu ceļi. Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un pastiprināšana, tika atzīts autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posms no pagrieziena uz Kalveni līdz pagriezienam uz Dižilmāju pirms Durbes. Gada balvu par šo būvi saņēma piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR. Šogad pirmo reizi tika rīkots arī autovadītāju balsojums. Autovadītāji par labāko pērn izbūvēto autoceļu atzina ceļa A12 posmu no Ludzas līdz Nirzai, kur tika veikta pārbūve un arī jauna ceļa izbūve. Autovadītāju gada balvu par šo darbu saņēma SIA Strabag.

LCB: Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju; sakārtošanas programma ir tikai caurumu lāpīšana

LETA 2015. gada 22. aprīlis

Latvijā nav izdevies apturēt ceļu degradāciju pat ar Eiropas Savienības (ES) resursiem un izstrādātie ceļu sakārtošanas plāni «bez resursiem un atbilstoša finansējuma ir halucinācijas», ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konferencē sacīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Bērziņš norādīja, ka ceļu būves sistēmā ir nobriedusi nepieciešamība pēc pārmaiņām. «Ceļu sakārtošanas programma nav nekas, tā ir tikai caurumu lāpīšana, jo 50% ceļu joprojām ir sliktā stāvoklī,» uzskata būvnieku pārstāvis. Viņš norādīja, ka nākamajam finanšu periodam ES līdzekļus ceļiem varētu nedot, savukārt valsts budžets kompensēt šo naudas daudzumu nevarēšot. No valsts budžeta ceļiem šogad esot atvēlēti tikai 78 miljoni eiro. Kā ziņots, kopumā ceļiem uzturēšanai un būvei atvēlēti aptuveni 350 miljoni eiro. Bērziņš arī uzsvēra, ka katram ceļu īpašniekam - valstij, pašvaldībām, «Latvijas valsts mežiem» (LVM) un «Latvijas autoceļu uzturētājam» (LAU) - ir savi principi, kā veidot ceļu uzlabošanas programmas. LVM veidojot savus ceļus, pa kuriem izbraucot vienreiz gadā. Turklāt LVM ceļi nav savienoti ar pašvaldību ceļiem un nav koordinēti ar valsts ceļiem. Kopš 2014.gada pats savus darbus plānojot LAU, kurš nosakot seguma nomaiņu «atbilstoši sev vien zināmiem principiem», un no vietējiem ceļiem pārcēlies uz reģionālajiem ceļiem, uzsvēra Bērziņš.

A.Bērziņa konferences prezentācija.

Biedrība: Atvēlētais finansējums nenodrošina pat autoceļu sabrukšanas apstādināšanu

LETA, 2015. gada 12. marts

Valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums autoceļu uzturēšanai un būvei Latvijā nenodrošina ne tikai autoceļu attīstību, bet pat to sabrukšanas apstādināšanu, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš uzsver, ka nozarei atvēlētais finansējums pārsvarā nodrošina tikai bedrīšu lāpīšanu.

“Vienotības” deputāti uzzina daudz jauna par situāciju ar ceļu finansējumu

Mēs izpētīsim, kā izpildīt 2014. gada 5. septembrī parakstīto “Vienošanos par finansējumu ceļu nozarei", – tā 16. februārī, tiekoties ar sabiedrisko organizāciju – biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) un Latvijas Motoklubu asociācijas (LMA) pārstāvjiem, apņēmās partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas deputāti.

Tikšanās notika pēc sabiedrisko organizāciju iniciatīvas, lai tiktu skaidrībā, kāpēc netiek pildīts parakstītās vienošanās 4. punkts, kas paredz “harmonizēt ar nodokļiem un nodevām saistītos normatīvos aktus, kuri skar autoceļu būvi un to lietotājus". Diemžēl pagājušā gada 18. decembrī “Vienotības” deputāti nobalsoja pret priekšlikumu atjaunot Autoceļu fondu, kas novērstu iespēju Finanšu ministrijai izlietot autoceļu lietotāju samaksātos nodokļus ar ceļiem nesaistītām vajadzībām. Izrādījās, ka ”Vienotības” Latgales saraksta līdera Anrija Matīsa paraksts uz šī priekšvēlēšanu dokumenta frakcijai pēc vēlēšanām vairs nebija saistošs.