Ar vides objektu pie Saeimas atbalsta Autoceļu fonda atjaunošanu

  2016. gada 20. janvārī biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) laukumā pie Saeimas ēkas bija izvietojusi vides objektu – divas atšķirīga lieluma mucas, kas savienotas ar cauruli, pildītu ar naudaszīmēm.

 Uz lielās mucas bija lasāms atgādinājums, ka2016. gadā autobraucēji nodokļos valstij samaksās 544 miljonus eiro. Savukārt uzraksts uz mazās mucas vēstīja, ka no šīs naudas līdzvalsts un pašvaldībuceļiem nonāks tikai 132,68 miljoni eirovai 24,4%!

 Ar šī vides objekta palīdzību LCB atbalstīja likumdošanas iniciatīvas "Par ceļiem bez bedrēm" autoru Kristapu Žodziņu un tos 10 652 Latvijas pilsoņus, kuri portālā "www.manabalss.lv" parakstījās tās atbalstam. Iniciatīva, kas tika skatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, paredz autobraucēju samaksāto nodokļu novirzīšanu ceļu remontiem, kā arī Autoceļu fonda atjaunošanu.

LCB ar gandarījumu atzīmē, ka Saeimas komisija atbalstīja ceļu nozares ilglaicīgas finansēšanas nepieciešamību un, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu „Par ceļiem bez bedrēm”, uzdeva Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt Saeimā izskatīšanai grozījumus valsts un pašvaldību ceļu remontus reglamentējošos likumos, nodrošinot pilnvērtīgu principa „Ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietotas ceļu un tiltu remontiem, to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī” darbību.

BILDES no akcijas skatīt ŠEIT.

LCB aicina Saeimu ņemt vērā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par Autoceļa fonda atjaunošanu

2. decembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā izskatīs Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par iniciatīvu „Par ceļiem bez bedrēm” - aptuveni divarpus gadu laikā portālā www.manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstu, lai atbalstītu Autoceļa fonda atjaunošanu un degvielas akcīzes un citu jaunieviesto nodokļu novirzīšanu ceļu uzlabošanai.

Iesniegumā iniciatīvas autors Kristaps Žodziņš Saeimas deputātus lūdz rast risinājumu, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos, lai ikgadējo transporta nodevu pievienotu degvielas cenai, savukārt akcīzes nodokli novirzītu ceļu remontam un uzlabošanai. Tāpat iniciatīvas parakstītāji aicina izveidot atsevišķu fondu, kurā nonāktu visa transporta nodevu un degvielas akcīzes nodokļu nauda.

Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” izsaka pateicību iniciatīvas autoram un ikvienam iniciatīvas parakstītājam, kas iestājas par kvalitatīviem ceļiem Latvijā.

LNT 900 sekundes ziņas 2.12.2015. - http://tvplay.skaties.lv

LCB aicina Saeimu neiznīcināt ceļu būvniecības nozari

26.11.2015.

Biedrībai "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB), kas apvieno Latvijas lielākos ceļubūves uzņēmumus, nav saprotami Saeimas lēmumi paaugstināt akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, bet budžeta ieņēmumus no tā izmantot nevis autoceļu remontiem, bet visdažādāko nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.

Kopš "Jaunā laika" valdība 2003. gadā likvidēja Autoceļu fondu, kurā savulaik tika ieskaitīta ceļu lietotāju samaksātā nauda un līdzekļi caurskatāmi tika novirzīti autoceļiem, viss notiek citādi. Nākamajā gadā autobraucēji, kas valstij septiņos dažādos nodokļos un nodevās samaksās 487 miljonus eiro, kā arī palielināto akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, nevarēs cerēt uz labākiem ceļiem, to sabrukšana pat netiks apturēta, jo līdz ceļiem nonāks tikai aptuveni 23 procenti no iekasētās naudas.

Latvijas autoceļu būvētāju nozare ir neziņā par nākotni – plānotais finansējums jau atkal tiek mainīts

Pēc 2015.g. 27.oktobra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes Latvijas autoceļu būvētāju nozares pārstāvji joprojām ir dziļā neziņā par autoceļu likteni – budžetā prognozētās summas jau atkal tiek mainītas.

 Vēl pirms divām nedēļām, tiekoties ar nozares pārstāvjiem, satiksmes ministrs Anrijs Matīss nozarei solīja 150 milj. EUR Eiropas Savienības (ES) naudas, taču, šķiet, manipulāciju rezultātā Saeimā ir piedzīvots dramatisks kritums - patlaban budžeta projektā ir nulles, Satiksmes ministrija runā par jaunu skaitli 113 milj. EUR apmērā. Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) un nozares pārstāvji ir patiesi nobažījušies par Latvijas reģionālo un vietējo ceļu un tiltu nākotni – jau patlaban daudzi no tiem ir katastrofālā stāvoklī, un finansējums ir nepieciešams nekavējoties.

 Kā komisijas sēdē norādīja LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, satraucošs ir fakts, ka no ES projektiem paredzētais finansējums autoceļu uzturēšanai strauji sarūk. Patlaban ir zināms, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī finansējums būs 8,3 milj. EUR, kas tiks izmantoti Satiksmes ministrijas vajadzībām, tātad kāda daļa tiks novirzīta arī nozarei. Taču par nākamajiem periodiem, nemaz nerunājot par 2017. vai 2018.gadu, skaidrības nav.

LCB iepazīstina ar savu redzējumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju

2015.g. 13.oktobrī, biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pārstāvji Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, Satiksmes ministram Anrijam Matīsam, kā arī citiem komisijas sēdes dalībniekiem pievērsa uzmanību nepietiekamajiem līdzekļiem valsts budžetā vietējo un reģionālo ceļu uzturēšanai, kā ar sniedza savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Komisijas sēdes laikā LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka Latvijas ceļu tīkls tiek pārvaldīts sadrumstaloti - Latvijā ir dažādi ceļu īpašnieki, un katrs veido savu neatkarīgu ceļu stratēģiju, rēķinoties tikai ar saviem, ne valsts mērķiem. Apvienojot visu ceļu īpašnieku zināšanas un uzturēšanas specifikācijas, kā arī veidojot centralizētu visu ceļu pārraudzību un plānošanu, būtu iespējams daudz efektīvāk apsaimniekot ceļiem novirzītos līdzekļus.

Tāpat viņš akcentēja, ka Ministru kabinets manipulē ar sabiedrības apziņu, mānot ar “jaunajām politikām”, kuras, sastādot kārtējo valsts budžetu, netiek ņemtas vērā. Pēc Finanšu ministrijas lēmuma nav piešķirts finansējums nevienai no sešām Satiksmes ministrijas izstrādātajām jaunajām politikas iniciatīvām, tajā skaitā reģionālo un vietējo valsts autoceļu atjaunošanai sagatavotajai “Autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam”, kuras realizācijai 2016. gadā tika lūgts iedalīt 32 miljonus EUR. Tādējādi rodas priekšstats, ka valdība Latvijā domā īstermiņā.