LCB aicina Saeimu ņemt vērā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par Autoceļa fonda atjaunošanu

2. decembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā izskatīs Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par iniciatīvu „Par ceļiem bez bedrēm” - aptuveni divarpus gadu laikā portālā www.manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstu, lai atbalstītu Autoceļa fonda atjaunošanu un degvielas akcīzes un citu jaunieviesto nodokļu novirzīšanu ceļu uzlabošanai.

Iesniegumā iniciatīvas autors Kristaps Žodziņš Saeimas deputātus lūdz rast risinājumu, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos, lai ikgadējo transporta nodevu pievienotu degvielas cenai, savukārt akcīzes nodokli novirzītu ceļu remontam un uzlabošanai. Tāpat iniciatīvas parakstītāji aicina izveidot atsevišķu fondu, kurā nonāktu visa transporta nodevu un degvielas akcīzes nodokļu nauda.

Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” izsaka pateicību iniciatīvas autoram un ikvienam iniciatīvas parakstītājam, kas iestājas par kvalitatīviem ceļiem Latvijā.

LNT 900 sekundes ziņas 2.12.2015. - http://tvplay.skaties.lv

LCB aicina Saeimu neiznīcināt ceļu būvniecības nozari

26.11.2015.

Biedrībai "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB), kas apvieno Latvijas lielākos ceļubūves uzņēmumus, nav saprotami Saeimas lēmumi paaugstināt akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, bet budžeta ieņēmumus no tā izmantot nevis autoceļu remontiem, bet visdažādāko nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.

Kopš "Jaunā laika" valdība 2003. gadā likvidēja Autoceļu fondu, kurā savulaik tika ieskaitīta ceļu lietotāju samaksātā nauda un līdzekļi caurskatāmi tika novirzīti autoceļiem, viss notiek citādi. Nākamajā gadā autobraucēji, kas valstij septiņos dažādos nodokļos un nodevās samaksās 487 miljonus eiro, kā arī palielināto akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, nevarēs cerēt uz labākiem ceļiem, to sabrukšana pat netiks apturēta, jo līdz ceļiem nonāks tikai aptuveni 23 procenti no iekasētās naudas.

Latvijas autoceļu būvētāju nozare ir neziņā par nākotni – plānotais finansējums jau atkal tiek mainīts

Pēc 2015.g. 27.oktobra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes Latvijas autoceļu būvētāju nozares pārstāvji joprojām ir dziļā neziņā par autoceļu likteni – budžetā prognozētās summas jau atkal tiek mainītas.

 Vēl pirms divām nedēļām, tiekoties ar nozares pārstāvjiem, satiksmes ministrs Anrijs Matīss nozarei solīja 150 milj. EUR Eiropas Savienības (ES) naudas, taču, šķiet, manipulāciju rezultātā Saeimā ir piedzīvots dramatisks kritums - patlaban budžeta projektā ir nulles, Satiksmes ministrija runā par jaunu skaitli 113 milj. EUR apmērā. Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) un nozares pārstāvji ir patiesi nobažījušies par Latvijas reģionālo un vietējo ceļu un tiltu nākotni – jau patlaban daudzi no tiem ir katastrofālā stāvoklī, un finansējums ir nepieciešams nekavējoties.

 Kā komisijas sēdē norādīja LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, satraucošs ir fakts, ka no ES projektiem paredzētais finansējums autoceļu uzturēšanai strauji sarūk. Patlaban ir zināms, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī finansējums būs 8,3 milj. EUR, kas tiks izmantoti Satiksmes ministrijas vajadzībām, tātad kāda daļa tiks novirzīta arī nozarei. Taču par nākamajiem periodiem, nemaz nerunājot par 2017. vai 2018.gadu, skaidrības nav.

LCB iepazīstina ar savu redzējumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju

2015.g. 13.oktobrī, biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pārstāvji Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, Satiksmes ministram Anrijam Matīsam, kā arī citiem komisijas sēdes dalībniekiem pievērsa uzmanību nepietiekamajiem līdzekļiem valsts budžetā vietējo un reģionālo ceļu uzturēšanai, kā ar sniedza savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Komisijas sēdes laikā LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka Latvijas ceļu tīkls tiek pārvaldīts sadrumstaloti - Latvijā ir dažādi ceļu īpašnieki, un katrs veido savu neatkarīgu ceļu stratēģiju, rēķinoties tikai ar saviem, ne valsts mērķiem. Apvienojot visu ceļu īpašnieku zināšanas un uzturēšanas specifikācijas, kā arī veidojot centralizētu visu ceļu pārraudzību un plānošanu, būtu iespējams daudz efektīvāk apsaimniekot ceļiem novirzītos līdzekļus.

Tāpat viņš akcentēja, ka Ministru kabinets manipulē ar sabiedrības apziņu, mānot ar “jaunajām politikām”, kuras, sastādot kārtējo valsts budžetu, netiek ņemtas vērā. Pēc Finanšu ministrijas lēmuma nav piešķirts finansējums nevienai no sešām Satiksmes ministrijas izstrādātajām jaunajām politikas iniciatīvām, tajā skaitā reģionālo un vietējo valsts autoceļu atjaunošanai sagatavotajai “Autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam”, kuras realizācijai 2016. gadā tika lūgts iedalīt 32 miljonus EUR. Tādējādi rodas priekšstats, ka valdība Latvijā domā īstermiņā.

LCB iesniegusi Saeimā astoņdesmitajos gados ražotu portfeli ar brūkošo valsts autoceļu nolietojuma aktiem

 2015. gada 28. septembrī  biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aiznesusi uz Saeimu tālajos astoņdesmitajos gados ražotu portfeli ar sabrukuma stāvoklī nonākušu valsts autoceļu un tiltu nolietojuma aktiem. Kā arī paralēli nosūtījusi, katram koalīcijas deputātam nosūtīts savs sabrukuma stāvoklī nonācis valsts autoceļu un tiltu nolietojuma akts.

 Šādi akti ir sastādīti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados. Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem “krusttēvu” un panākt sava “krustbērna” izārstēšanu (remontu) - Ceļu un tiltu NOLIETOJUMA AKTI.

Šādi akti ir sastādīti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados – laikā, kad tika izgatavots portfelis, kurā ievietoti nolietojuma akti.

 Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem “krusttēvu” un panākt sava “krustbērna” izārstēšanu (remontu).

 

 “Viņš kā neviens cits Saeimā vislabāk zina, cik bēdīgā stāvoklī ir ceļš Koknese-Ērgļi, kas pēdējo reizi remontēts laikā, kad deputāts bija jauns zinātnieks un rakstīja disertāciju. Vietējie iedzīvotāji skumji joko, ka drīzumā, lai nokļūtu līdz lielākai autostrādei, viņiem būs jāpārsēžas brieža vilktās kamanās. Taču, ja ceļš nesagaidīs remontu, tad uz tā ne tikai automašīnas lūzīs, bet arī briedis kāju salauzīs,” - tā, piemēram, sagatavotajā aktā viens no deputātiem tiek lūgts uzņemties atbildību par autoceļa sakārtošanu

Vairāk bildes no portfeļa pasniegšanas var atrast - šeit.