LCB cer, ka valdība pārtrauks „strausa politiku” ceļu finansēšanā

4.12.2017.

Pēc daudzu gadu neatlaidīgiem valsts ceļu nozares un biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aicinājumiem Saeima beidzot ir spērusi mazu pussolīti normālas ceļu būves nozares finansēšanas virzienā. Proti, parlaments atbalstīja bijušā satiksmes ministra, deputāta Anrija Matīsa ierosinājumu un uzdeva valdībai līdz nākamā gada 1. jūlijam apstiprināt plānu finansējuma palielināšanai valsts budžeta programmai ceļiem. Nozarei paredzēts pakāpeniski novirzīt 80 procentus no iekasētā akcīzes nodokļa degvielai.

Diemžēl Saeimai ir piemirsies skaidri un precīzi norādīt, kad tieši nozarei jāsaņem šie 80 procenti degvielas akcīzes nodokļa: valdībai ir dota iespēja sastādīt grafiku gan līdz 2025., gan 2225. gadam... Varam atklāt noslēpumu - pēdējos 10 gadus tā vienmēr ir izmantojusi iespēju reāla finansējuma piešķiršanu atlikt uz iespējami attālāku nākotni. Tāda tradīcija.

Tomēr LCB pauž cerību, ka šoreiz viss būs citādāk, ka ceļiem tik nepieciešamais finansējums tiks piešķirts jau 2020. gadā, kad visi ES fondi būs beigušies, un ka tas tiks paziņots nekavējoties, lai lēmēji varētu noteikt, kurus ceļus rekonstruēt, bet projektētāji uzprojektēt un pasūtītāji darbus izsolīt.

Koalīcijas deputāti Saeimā saņem atgādinājumu par doto solījumu pildīšanu

21.11.2017.

Pirms trim gadiem – 2014. gada 5. septembrī un 21. jūlijā partijas “Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība parakstīja apņemšanos atjaunot Valsts autoceļu fondu (https://www.lcbb.lv/lv/biedribas-aktivitates-2/publikacijas/190-12-saeimas-partiju-vienosanas-2), jau 2015. gada valsts budžetu pieņemot. Šis solījums vēl joprojām nav izpildīts, tāpēc Saeimas valdošās koalīcijas deputāti tiek aicināti nobalsot par “Vienotības” frakcijas deputāta Anrija Matīsa iesniegto fiskāli neitrālo, Saeimas Budžeta komisijas apstiprināto priekšlikumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu.

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) vērš koalīcijā esošo deputātu uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības fondu finansējums, kas pēdējos piecpadsmit gadus ir aizvietojis valsts budžeta asignējumus Latvijas ceļu būvju un remontu finansēšanai, beigsies jau 2018. gada beigās.

Ja ceļu būves nozarei netiks rasts cits finansējums, autoceļi bruks vēl straujāk, bet ceļu būves uzņēmumi būs spiesti apturēt savu darbību. Tas tikai palielinās sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus un atņems valsts budžetam tos aptuveni 70-80 miljonus eiro, kurus nozare katru gadu samaksā.

Biedrības priekšsēdētājs Andris Bērziņš aicina partijas pielikt punktu vairāk kā desmit gadus ilgušajam neizlēmības un gļēvuma periodam attieksmē pret valsts galveno infrastruktūru – ceļiem.

“Mēs aicinām beidzot apzināties, ka ceļu, īpaši reģionālo un vietējo ceļu sabrukums nav LCB izdomāta problēma. Par to sūdzas un protestē iedzīvotāji, un viņu noskaņojums pasliktinās ar katru nākamo ziemu, ar katru kārtējo atkusni, ar katrām lielākām lietavām. Ceļu stāvoklis nopietni apgrūtina ekonomisko attīstību reģionos, nenodrošina pakalpojumu pieejamību, piespiež cilvēkus zaudēt cerības uz normālu dzīvi un pamest Latviju,” konstatē LCB vadītājs.

Vēsturiskais portfelis ar informāciju par autoceļu stāvokli atkal iesniegts Saeimā

2017.g. 9. oktobrī biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tradicionāli jau trešo gadu nogādāja un pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem.

"Nākamajā gadā ceļu būves nozarei tiek plānots neliels budžeta pieaugums. Taču tas ir nepietiekams un nespēs apturēt ceļu sabrukumu, nemaz nerunājot par kopējās situācijas uzlabošanu. Tomēr galvenā problēma, par ko ceļu būvnieki vēlas brīdināt likumdevējus, – jau 2019. gadā daļēji un 2020. gadā pilnīgi beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim lielā mērā uzturēja nozari pie dzīvības. Finansējums samazināsies četrkārtīgi, taču valdība šo problēmu izliekas nemanām un nerisina," uzsvēra LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš arī tikšanās laikā lūdza Saeimas Prezidiju jautājumu par pasākumiem ceļu sabrukuma apturēšanai un ceļu būves nozares finansēšanai 2019. un 2020. gados izskatīt vēl pirms 2018. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas.

Bērziņš atgādināja, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Motoklubu asociāciju parakstīja vienošanās ar nozīmīgākajām politiskajām partijām (izņemot "Visu Latvijai – TB/LNNK”, kam ceļi nav darbības prioritāte). Vienošanās cita starpā paredz ikgadējā finansējuma palielināšanu un Autoceļu fonda atjaunošanu, kur tiktu ieskaitīti ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Parakstītāji apņēmās panākt, ka līdz 2020. gadam 80 procenti no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem.

LCB uz Saeimu atkal nesīs portfeli ar informāciju par brūkošajiem autoceļiem

6.10.2017.

Pirmdien, 9. oktobrī plkst. 11.00 biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) jau trešo gadu pēc kārtas nogādās parlamentā un pasniegs Saeimas priekšsēdētājai vēsturisku portfeli ar dokumentāciju par valsts autoceļu un tiltu stāvokli.

"Lai gan 2018. gada valsts budžetā ir plānots finansējuma pieaugums ceļu būvei un remontiem, tas joprojām ir pārāk niecīgs un nenodrošinās ceļu sabrukuma apturēšanu. Neveikto darbu deficīts uz valsts un pašvaldību ceļiem kopā ir sasniedzis 9,8 miljardus EUR un šīs Saeimas darbības laikā palielinājies par 2,9 miljardiem EUR," konstatē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Ceļu būves nozare ir pirmā un vienīgā Latvijā, kura visu 7 gadiem paredzēto Eiropas naudu būs apguvusi jau 2018. gadā. Ja nekas nemainīsies, 2019. un 2020. finanšu gadā līdzekļi ceļu remontiem samazināsies četrkārtīgi," viņš iezīmē problēmas, kas nozari skars tuvākajā nākotnē.

Portfelī uz Saeimu tiks nogādāti saraksti ar rezumējumu par to, kā koalīcijas deputātiem veicies ar atbalstu ceļiem un tiltiem, par kuriem pirms gada LCB lūdza viņus uzņemties "krustvecāku" pienākumus, vēstules Saeimas priekšsēdētājai un koalīcijas frakciju vadītājiem ar priekšlikumiem situācijas ceļu būves nozarē uzlabošanai, kā arī materiāli, kas skaidro situāciju.

Uzņēmumā "Somdaris" izgatavotais portfelis, kuru LCB iesniegs Saeimā, ir nācis pasaulē tālajos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados – laikā, kad liela daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēto pēdējo reizi.

LCB pārstāvis Būvniecības padomes Ētikas komisijā

2017. gada 21. septembrī norisinājās kārtējā Būvniecības padomes sēde, kuras laikā tika izvēlēti Ētikas komisijas locekļi. Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izvirzītais kandidāts Māris Paiders tika apstiprināts darbam Ētikas komisijā kā patstāvīgais loceklis, vēl komisijā ņems dalību Guntis Līcītis, Valdis Birkavs, Visvaldis Sarma un komisijas priekšsēdētājs Oļģerts Nikodemuss. Kā nepatstāvīgie Ētikas komisijas dalībnieki, kas tiks pieaicināti pēc nepieciešamības, būs Kaspars Bondars un Aivars Brambis.