LCB: Beidzot ir jārod politiskā griba un jāizšķiras par ceļu finansēšanas modeli

10.08.2016.

Tikai no politiķu gribas un spējas beidzot apstiprināt stabilu ceļu finansēšanas modeli ir atkarīgs, vai Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupas secinājumiem un ieteikumiem par iespējām īstenot ilgtspējīgu ceļu politiku, kas šodien, 10. augustā tika iesniegti satiksmes ministram, būs arī ieguvums ceļu lietotājiem. Tā uzskata biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB), kas apvieno nozares vadošos privātos uzņēmumus.

LCB atzīst, ka nav apstrīdami ekspertu secinājumi, ka "ceļi brūk ātrāk, nekā tos atjauno" un "telpas ekonomijai vai papildu naudas iegūšanai, optimizējot kādu no apakšprogrammām, nav". Tāpat ir labi zināms, ka ceļu lietotāju samaksātie nodokļi gadā pārsniedz 500 miljonus eiro, bet ceļu uzturēšanai un atjaunošanai vidēji tiek piešķirti tikai 36 procenti no iekasētās naudas. Valsts finansējums pēdējo 12 gadu laikā nav pieaudzis un ir tāds pat kā 2002. gadā, kad tika likvidēts speciālais budžets - Autoceļu fonds.

Vērtējot kvalitāti

15.08.2016.

Pēc biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" pieprasījuma esam saņēmuši Satiksmes ministrijas atbildi, ka veikts pieprasījums pēc papildus informācijas, tāpēc kamēr tiek gaidīta šī informācija, tikmēr LCB gala viedokli pagaidām vēl nesniegs.

1.08.2016.

Dažādām iestādēm vērtējot sertifikāciju atbilstību attiecībā uz asfalta rūpnīcām, LCB ir saņēmusi sekojošu vēstuli, kuru attiecīgi publiskojam. Līdz precīzai un galējai situācijas noskaidrošanai LCB komentārus nesniedz.

Saistīts raksts: Latvijā tiek sertificētas kvalitātes kritērijiem neatbilstošas asfalta rūpnīcas

Pielikumi:
Download this file (Inspecta_vestule.pdf)Inspecta_vēstule[ ]48 kB
Download this file (PTAC_vestule.doc)PTAC_vēstule[ ]144 kB

LCB prezentē Ceļu padomē

2016. gada 6. jūlijā biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" Valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš sniedza prezentāciju par Ceļu finansējumu Latvijā 2019. - 2023. gadā Satiksmes ministrijas organizētājā Ekspertu darba grupas sēdē.

Pielikumi:
Download this file (AB_uz_Ekspertu_DG_6.07.2016(1).ppt)A.Bērziņa prezentācija sēdē[ ]633 kB

Latvijā tiek sertificētas kvalitātes kritērijiem neatbilstošas asfalta rūpnīcas

Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas kvalitātes kritērijiem neatbilstošas asfalta rūpnīcas, bet atsevišķi uzņēmumi ir gatavi izmantot šādu rūpnīcu produkciju, tā apdraudot remontējamo ceļu kvalitāti, uzskata biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB).

Ceļu būvētāju pārstāvji uzsver, ka visiem uzņēmumiem, kas ražo asfaltu, atbilstoši Latvijas valsts standartam sertifikācijas procesā jāpierāda, ka to rīcībā ir instrumentārijs, kas ļauj kontrolēt produkta kvalitāti. Praksē tas nozīmējot, ka vai nu ražotnē ir jābūt sertificētai laboratorijai, vai arī tai ir jābūt noslēgtam līgumam ar sertificētu laboratoriju, kas ļautu vairākas reizes dienā veikt produkcijas paraugu ņemšanu un analīzi.

Ja nekā tāda nav, tad nav arī iespējams sagatavot kvalitatīva asfalta recepti un nodrošināt kvalitātes kontroli ražošanas procesā. Tāpat uzņēmumā ir jābūt kvalificētam personālam ar vismaz 3-5 gadu pieredzi asfalta ražošanā.

LCB ir pret apšaubāmas kvalitātes asfalta izmantošanas iespēju

20.06.2016.

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības valstī Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas asfalta rūpnīcas, kas neatbilst kvalitātes kritērijiem, bet atsevišķi uzņēmumi ir gatavi izmantot šādu rūpnīcu produkciju, tā apdraudot remontējamo ceļu kvalitāti.

Šādu satraucošu informāciju vakar, 19. jūnijā sniedza Latvijas televīzijas raidījums "De Facto".

Ceļu būves un remontu kvalitātes uzlabošanu par svarīgu uzdevumu savulaik izvirzīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Lai šo uzdevumu īstenotu, tika nostiprināts VAS “Latvijas Valsts ceļi” kompetences centrs, kas būtiski pastiprināja un uzlaboja ceļu būves uzņēmumu darbu kontroli. Savukārt uzņēmumi, lai spētu izpildīt paaugstinātās LVC prasības, veica ievērojamas investīcijas, vairāki uzbūvēja modernas asfalta ražotnes, kuras tika atbilstoši sertificētas.

Visiem uzņēmumiem, kas ražo asfaltu, atbilstoši Latvijas Valsts standartam nr. 13108-21 sertifikācijas procesā bija jāpierāda, ka to rīcībā ir instrumentārijs, kas ļauj kontrolēt produkta kvalitāti. Praksē tas nozīmē, ka vai nu ražotnē ir jābūt sertificētai laboratorijai, vai arī tai ir jābūt noslēgtam līgumam ar sertificētu laboratoriju, kas ļautu vairākas reizes dienā veikt produkcijas paraugu ņemšanu un analīzi. Ja nekā tāda nav, tad nav arī iespējams sagatavot kvalitatīva asfalta recepti un nodrošināt kvalitātes kontroli ražošanas procesā.